Jaunais darbs

Sākumā gan bija liela ķēpa ar to pēcintervijas posmu – neviens nezināja, kuram projektam mani pārdos, kur es atradīšos, kad tas notiks, uz cik ilgu laiku utt. Skaidrs bija tas, ka intervija bija veiksmīga un ka mani pārdos. Jau bija apnicis prasīt, kad tas notiks, līdz vienā jaukā 8. septembra dienā man pateica sakravāt mantiņas un doties Vienīgās raizes bija par to, ka atkal būs kaut kāds midzenis un draņķīgi sadzīves apstākļi. Ar visu kompi ielādēja mani mašīnā un devāmies prom. Tad no šofera – projektu vadītāja uzzināju visādus jaunumus. Sīkais nelietis – varēja jau man iepriekš pateikt, ka sadzīves apstākļi būs forši Tad vēl uzzināju, ka pēc pāris nedēļām arī viss DataPro uz jauno vietu pārvāksies. Esam klāt – Valdemāra Pasāžā jeb ēkā, kas labāk zināma kā klubs Piens / Kefīrs. Ejam iekšā – jau saprotu, ka apstākļi būs ok,  projektu vadītājs mani iepazīstina ar pārējiem 3 cilvēkiem, atstāj kompi, mani un prom ir. Tā – jaunie kolēķi. Vienam jau vārdu aizmirsu, jo tas nākamajā dienā dodas uz Baku līdz gada beigām taisīt azerbadžāņiem apdrošināšanas sistēmu, pārējie – Ģirts un Mārtiņš. Tad mani iepazīstina ar uzņēmumu, sistēmu, aprunājamies, viss jauki un neformāli. Lielākais pārsteigums – neesmu tajā uzņēmumā, kurā domāju Man stāstīja, ka mani notirgos Nexum, bet skaitos knowledgeprice.com. Izstāstīja, kāpēc, kas kuram īpašnieks un meitas uzņēmums, kādi savstarpējie līgumi starp šīm 2 un DataPro uzņēmumiem, kāpēc outsourcing ir izdevīgi, kāpēc būt par mazāku uzņēmumu ir izdevīgi, nodokļu lietām utt. Ar to arī ir izskaidrojama tā ķēpa sākumā, kad neviens nezināja, kad kas notiks. Bet jaunie kolēģi visu izskaidroja, viss ir legāli un normāli. Darba vieta – vairāk kā ideāla. Plašums – līdzīgi kā dzīvoklī, liela telpa, maz cilvēku, sijas, milzīgi logi pa visu sienu, visur koks. Mājīgi. Vēl mājīgāk būs, kad apkārt ievāksies citos birojos, jo pagaidām daudzi vēl ir tukši. Jau zinu, kurš būs DataPro birojs – pagaidām tukšs, bet plānojumu zinu. Blakus ir reklāmas aģentūra Bang Bang, kuriem ir romantisks iekārtojums un sunītis. Mums ir milzīgs ekrāns spēlēm un mūzikai, ekrānsaudzētāji un durvju uzlīmes ar Matrix pazīstamajiem zaļajiem burtiņiem kā jau nūģu ofisam. Jā, abi kolēģi ir nūģi, bet jauki, forši un smieklīgi. Pirmajā dienā izvizinājos ar kabrioletu līdz ortajam ofisam, kas ir Duntes biroju ēkā – arī superīgs, tur ir Nexum galvenā mītne. Nākamajās 2 darbdienas pārsvarā nodarbojāmies ar mana jaunā kompja piedabūšanu darba kārtībā, pa vidam skatos, mācos, ierēcam, paskatamies Top Gear, paspēlējos ar Galaxy Tab. Viss ir super forši, nav jāģērbjas formāli, pa grīdu slidinos ar zeķēm, tīrs, gaišs un jauks. Esot darbā nejūtos kā darbā, vakaros nav izspiestās jāņogas sajūtas. Tas gan jau pagaidām, kamēr neko īsti nedaru, bet ir pavisam savādāk nekā jebkur citur iepriekš. Tā, ko tad es darīšu – no testēšanas palicis pavisam maz, esmu 2. līmeņa Supportā (sistēmu atbalsts). Ko es varu pateikt pēc 4 dienu novērojumiem – mēs trijatā koordinējam programmētājus, sadalam viņiem uzdevumus, ja vajadzīgs, veicam analīzi, tad arī uzraugam, lai visi serveri nezinu, cik valstīs darbotos ok, lai visi servisi būtu palaisti, lai batch procesi strādātu, bet galvenais, uzmanām kļūdas, kad kaut kas nobrūk, meklējam iemeslus, rakājamies pa log failiem, tad arī menedžējam izmaiņas kodā, deployojam izmaiņas, pārbaudam XML failus, vai viss pareizi nosūtījies (pārsvarā, kad kaut kas notiek greizi), interesantākie uzdevumi laikam ir tie, kur jāveic izpēte, piemēram, šodiem es meklēju, kāpēc klientam 2 reizes no kredītkartes  noņemta nauda. Aaaa sistēma – quotemehappy.com auto apdrošināšana UK, vēlāk būs arī citi apdrošināšanas veidi un citas valstis. Protams, ka esmu piesaistīta šim projektam, jo BTA uzzināju šo to par auto apdrošināšanu, ne jau tāpēc, ka māku konfigurēt batch failus. Bet nekas, to iemācīšos, tikai ceru, ka viņiem abiem pietiks pacietības ar mani ķēpāties un prasmju apmācīt, jo galu galā viņi abi pamatā ir programmētāji. (Uzinstalēju jaunu aplikāciju, kuru nekad neesmu lietojusi, sāku lasīt helpu un pamācības. Ko viņi – nē, šo nelasi, tur nekas nav vajadzīgs, atvērsi programmu, visu sapratīsi ) Jā, viss pilnīgi ir jauns, nekad neesmu strādājusi ar versiju kontroli (SVN /CVS), programmatūras konfigurācijas vadību (SCM), tad vēl visādi programmatūras projektu vadības rīki (Redmine monstrs), pārējais SQL Server 2008, pati tīmekļa aplikācija, citus vēl neesmu lietojusi, neatceros. Komunicējam angļu valodā, 12:00 pēc LV laika katru dienu telefonkonference par aktuālākajām problēmām starp visiem birojiem – UK, kur ir klientu atbalsts (support 1. līmenis), Amsterdamas birojs (platformas uzturētāji), LV (izstrāde Nexum un mēs 2. līmeņa support) un Parīzē backup serveri kopā ar topošo testa vidi. Tā apmēram. Šodien koridorā piekāra foršu gleznu, vēl notiek ievākšanās un iekārtošanās darbi apkārt. Būs forši, kad arī pārējais DataPro tur ievāksies, viņi arī ir pelnījuši tik smuku darba vietu.

Gads LV

Šodien aprit tieši 1 gads, kopš esmu LV.

Lietas, kas gada laikā mainījušās:

1) Attieksme pret PhD – pirms gada un vēl pavisam nesen šķita, ka negribu vairs mācīties, bet ap izlaidumu sapratu, ka nav patīkami zaudēt studenta statusu. Ja tu vairs neesi students, tad paliek tikai vienmuļš darbs, vairs nav nekādu atlaižu gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, vairs nav neviena, kas par tevi rūpētos. Universitāte ir kā kokons, kurā tu dzīvo droši un mājīgi, esi pasargāts, vienmēr ir kāds, ar ko parunāties, kam prasīt padomu, kāds par tevi rūpējas un apkārt ir daudzi līdzīgie. Nerunājot par iespēju nodarboties ar zinātni un veikt pētījumus, ja vēl runājam par PhD uzņēmumā kā Ford, tad 100% tava disertācija ir patiešām nozīmīga, un nav tikai teorētisks pētījums. Un vēl domāju, ka mans antisociālais raksturs ir ļoti labi piemērots zinātnieka profesijai. Pie tam, nedrīkst pārtraukt mācīties. Jau tagad pēc 1.5 mēneša darbā man nav daudz iespējas apgūt jaunas tehnoloģijas, es vienkārši mācos izprast biznesa procesus, kas ir pavisam savādāka mācīšanās. Un vēl es vienkārši gribu šo doktora titulu pašapziņas celšanai, varbūt tad man šķitīs, ka esmu kaut ko nozīmīgu sasniegusi.

2) Attieksme pret dzīvi UK – pēc gada naudas trūkumā UK apstākļi vairs nešķiet tik slikti kā pirms gada. Kas man tur nepatika – pirmkārt, kultūru un tautību mikslis. Tā, padomāsim, kas notiek LV. Nedēļas nogalē, izejot ārā pa Vecrīgu pastaigāties, es dzirdu tikai tūristus un krievus. Labi, tūristi ir ok, pa dienu redz tikai civilizētos, nevis nodzērušos britus. Bet krievi jau nekur nepazudīs. Vakar Vērmanes dārzā bija pasākums, kur mācīja izgatavot visādus mēsliņus, ar domu saturīgi pavadīt brīvo laiku. Piedalījos, bija ok, bet kā man riebjas, ka apkārt ir tik daudz krievu. Pēc oficiāliem datiem tieši Rīgā latvieši ir 42%, bet krievi 41%. Problēma ir tajā, ka ne jau visi latvieši ir latvieši. 18% “latviešu” ģimenēs runā krievu valodā. Daudzi ir naturalizējušies, daudzi ir jaukteņi. Rezultātā es latviešu valodu ārpus mājas tikpat kā nedzirdu. Tie paši pasākuma dalībnieki vakar Vērmanes parkā pārsvarā runā krieviski, ja es ko jautāju, tad man atbild ar drausmīgu akcentu. Pārdevējas mazajos veikalos, tirgū un dažreiz arī Rimī sāk ar mani runāt vispirms krieviski, ja es pati nepaspēju pirmā sasveicināties latviešu valodā. Riebjas, ka visur pārsvarā redzu un dzirdu krievu valodu – reklāmas, plakāti, radio uz ielām, radio autobusā, cilvēku sarunas ielās un sabiedriskajā transportā. Pie tam, tuvojošajās vēlēšanās arī it kā ir liela iespēja, ka uzvarēs krievi. Ko es gribu teikt – savā pilsētā es jūtos kā svešais mazākumtautības pārstāvis. Par krievu un to valodas problēmu varētu ļoti daudz runāt, bet galvenais secinājums ir cits. Ja man jāizvēlas, kādu tautību pārstāvjus ikdienā redzēt un dzirdēt sev apkārt, tad pa šo gadu esmu sapratusi, ka labāk angļu, ķīniešu, indiešu, Eiropas un Amerikas valstu miksli, nevis krievus.

Nauda un apstākļi UK – UK viss ir labāks, izņemot dzīvsvietu, tās brūnās rindu mājas un dzīvokļu neesamību. Man ļoti patīk mana pašreizējā dzīvesvieta, un UK kaut ko līdzīgu atrast Ford tuvumā ir neiespējami.

3) Latvieši Latvijā, emigrācija un kultūru mikslis – ja es aizbrauktu atpakaļ uz UK studēt doktorantūrā, es būtu kārtējais labākas dzīves meklētājs, kas notinies no valsts. Pie tam manā gadījumā ne jau dārzeņu lasītāju armija, bet smadzeņu noplūde. Tagad šī nodevības sajūta ir mazinājusies – cilvēki vienmēr ir meklējuši labākus dzīves apstākļus, labākas darba iespējas, labāku izglītību, ceļojuši, pārvietojušies pāri valstu un kontinentu robežām. Tā tas ir noticis vienmēr. UK ir tālu no manas sapņu zemes, bet labāk tur ir. Kādreiz biju vairāk konservatīva pret to, ka katram jādzīvo savā valstī, kaut vai savā pasaules daļā – eiropiešiem Eiropā, krieviem un āziešiem Āzijā utt. Tagad vairs pret migrāciju nav nekas īpaši pretī, arī par kultūru melting pot kā Londonu attieksme ir nedaudz mainījusies (globālā mērogā, ne jau pret krievu un latviešu problēmu Latvijā).

4) Attieksme pret naudu. Laikam palieku pieaugušāka, vairs neuzskatu, ka dzīve bez naudas ir ok. Pastāvīgs naudas trūkums, kas bija pēdējā gada laikā, pārliecināja, ka nauda ir nepieciešama labai pašsajūtai. Man bieži ar algu nepietiek pat pirmās nepieciešamības lietām, arī ar algu un 2 stipendijām knapi, knapi pietika. UK ar stipendiju pietika, ar PhD stipendiju, kas ir lielāka par MSc, nebūtu jādomā, ko ēst, vai pietiks zālēm un jaunām kedām reizi gadā.

Secinājumi – pirms gada es nenovērtēju, kas man bija, turklāt arī nepareiza un nepārāk nopietna attieksme. Savās neveiksmēs vainoju UK apstākļus un citus cilvēkus, bet patiesībā tam, cik labi jūtos, nav nekāda sakara ar to, kurā valstī atrodos, bet gan pašas problēma.

Benijs (maģistra darba vadītājs no Cranfield) atbildēja, cerība studēt PhD Fordā vēl nav pilnīgi zudusi – tāpēc arī visas šīs pārdomas.

Tikai darbs

Viss augusts pazuda darbā, pat pa brīvdienām nekādu izklaižu. Bet darbā ir samērā ok, vismaz jūtos noderīga, gandarījuma sajūta arī reizēm parādās. Piedalījos sistēmas ieviešanā Autotransporta direkcijā, akcepttestos un stresa testos, biju klāt sapulcēs ar valdi, viss nopietni. Sistēma gan neizturēja testus, nogrāvām, nedaudz konflikti, ka nokavēti termiņi, soda naudas, bet beigu beigās mums deva mēnesi laika, lai visu sataisītu. Kļūdu ir maz, galvenais, ka sistēma nestabila un lēna. Pa to laiku, kamēr uzlabo ātrdarbību, mani piesaistīja citam projektam – Latvijas Vēstnesim taisam sludinājumu un reklāmas sistēmu. Šī sistēma ir negatavākā stāvoklī, bet arī drīz paredzēta pirmā piegāde un akcepttesti. Sāku skatīties, samērā interesanta, doma tāda – atnāk sludinājums no klienta pa epastu vai faksu, tad to piereģistrē sistēmā, izgūst tekstu, korektētāji pielabo, tad maketētāji un dizaineri saliek visu kopā, beigās publicē elektroniski un papīra izdevumā. Interesanti, daudz, ko darīt un pārbaudīt, ar laušanu arī nodarbojamies uzreiz, lai nav kā Autotransporta direkcijas sistēmā, ka serveris neizturēja pārāk daudz lietotāju un darbību reizē. Pagājušajā nedēļā jau tikām līdz akcepttestiem, bet atkal tā Horizon sērga velkas līdzi. Latvijas Vēstneša sistēma arī ir sasaistīta ar Horizon, starp sistēmām sasinhronizē klientus un rēķinus. Visu laiku problēmas ar sinhronizāciju bija – vai par lēnu, vai daļēji strādā, vai viss vajadzīgais nenonāk otrā sistēmā utt. Piektdien bija akcepttesti (uz kuriem mani nepaņēma līdzi ), izgāzās tieši sinhronizācija, protams. Pirmdien gan jau būs kādi jaunumi, ko darīsim tālāk. Man arī varbūt būs kas jauns -  mani plāno pārdot citam uzņēmumam – gan tikai 3 nedēļas, bet vienalga varētu būt kaut kas interesants. Rīt būs intervija, redzēs, vai paņems.