No sākuma viss bija jauki un forši, bet tad sākās pārkārtošanās, pārcelšanās, pārveidošanās, uzņēmumu atdalīšanās, apvienošanās utttttt. Haoss. No sākuma centos izsekot tām uzņēmumu peripetijām, bet tad atmetu ar roku, pēc aptuveniem aprēķiniem esmu iesaistīta 9 uzņēmumu shēmā, klāt vēl mazie sistēmu uzturētāji / īpašnieki, ar ko vienkārši komunicējam. Mūsu milzīgajā, smukajā telpā arvien biežāk parādījās citi cilvēki, tika pirktas blakus telpas un mēbeles, amsterdamieši viesojās bieži, kaut kur pa ausu galam šo to dzirdēju. Pārmaiņas nāca. Pirms tam viens no mums 3 supporta cilvēkiem aizgāja no darba, tika solīts jauns cilvēks vietā. Mocījāmies divatā, nepagāja ne mēnesis, kad atkal esam 3. Nepagāja ne vēl 2 nedēļas, līdz mūsu ir aptuveni 12. Ne jau supportā, bet visu kopā. Smukais kabinets ir pilns ar nūģiem programmētājiem. Stulbākais, ka neviens nav izskaidrojis, kas notiek, kāpēc, kādi nākotnes plāni. Varbūt visi pārējie zin, tikai es nē, jo esmu ārējais. Stulba sajūta. Iepriekšējie kolēģi arī tādi dīvaini palikuši. Var jau saprast – nostrādāju tur knapi 1.5 mēnesi, tagad esmu labākā situācijā, nesu viņiem peļņu = UK alga – LV alga, pie tam visu sabojāja komandējums. Viss bija forši – pati iespēja aizbraukt uz Londonu pie QMH, redzēt cilvēkus, ar ko kopā strādājam utt. Par neko nebija jāmaksā, superīga viesnīca, ēdiens, izklaidēm gan laika nepietika, bet tik un tā viss bija forši. Un tad sākās nepatīkamākais – šajā uzņēmumu mudžeklī nevarēja neviens saprast, kam jāmaksā komandējuma nauda. Pie tam, ap šo laiku beidzās 3 mēnešu pārbaudes laiks. Ar priekšnieku un projektu vadītāju izrunājām visas lietas un bonusus, kas mani interesēja. Gan veselības apdrošināšana, gan komandējuma nauda, gan arī liels algas pielikums, gan apmaksāts testētāju sertifikācijas eksāmens. Viss gāja lieliski, par visu vienojāmies, tikai ir pagājis jau gandrīz mēnesis, nekas nav izdarīts. Sekretāre mani ignorē, uz epastiem neatbild, par komandējuma naudām gan jau vispār neviens nav sācis domāt. Nepatīk man šī attieksme, kad īsti neesi piederīgs nevienam uzņēmumam. Turklāt, neviens nezin, kā šādā situācijā rīkoties. Neskaitot organizācijas problēmas, pats darbs ir ok. Katru dienu apgūstu kaut ko jaunu, tikai dažreiz pārņem bezcerība, ka nekad nespēšu saprast tehniskās lietas, piemēram, visāda veida serveru konfigurēšanu. Un vēl daudz visādu lietu. Un vispār – es tur esmu, jo 2 priekšnieki ir radinieki, kas savā starpā grib sadalīt UK alga – LV alga. Patiesībā viņiem vajag 3. programmētāju, nevis mani, es ar savu UK maģistra grādu esmu tikai izkārtne. Es ceru, ka šīs negatīvās domas pazudīs, tiklīdz es saņemšu savu pirmo lielo algu, komandējuma naudu, veselības apdrošināšanu un nokārtošu eksāmenu.
